Ryobi RY36CSX35A-0 - Инструкция по эксплуатации - Страница 187

185

 Latviski 

|

EN

FR

DE

ES

IT

NL

PT

DA

SV

FI

NO

RU

PL

CS

HU

RO

LV

LT

ET

HR

SL

SK

BG

UK

TR

Ķē

des bremze

Ik p

ē

c 5 stund

ā

m*

*Darba stundas

OBJEKT

Ī

VIE RISKI

Pat ka prece ir lietot

ā

  k

ā

 noteikts, nav iesp

ē

jams piln

ī

b

ā

nov

ē

rst noteiktus riska faktorus. Lietošanas laik

ā

 var 

rasties š

ā

das b

ī

stamas situ

ā

cijas, un lietot

ā

jam ir j

ā

piev

ē

rš 

pastiprin

ā

ta uzman

ī

ba, lai t

ā

s nov

ē

rstu:

■

Vibr

ā

cijas rad

ī

ts ievainojums

–

Vienm

ē

r izmantojiet pareizos r

ī

kus tiem 

paredz

ē

tajam darba, izmantojiet nor

ā

d

ī

tos rokturus 

un ierobežojiet laiku, cik ilgi izmantojat ier

ī

ci.

■

Saskarsme ar troksni var rad

ī

t dzirdes trauc

ē

jumus.

–

Valk

ā

jiet ausu aizsargu un ierobežojiet saskarsmi.

■

Ievainojumi, kurus izrais

ī

jusi saskare ar atkl

ā

tiem z

āģ

a 

zobiem (z

āģē

šanas b

ī

stam

ī

ba)

■

ievainojumi, kurus rad

ī

jusi 

ķē

des sliedes neparedz

ē

ta 

kust

ī

ba vai atsitiens (z

āģē

šanas b

ī

stam

ī

ba)

■

ievainojumi, kurus rad

ī

jušas materi

ā

la da

ļ

as, ko izmet 

z

āģ

a 

ķē

de (z

āģē

šanas/izmešu b

ī

stam

ī

ba)

■

Ievainojumi, kurus izrais

ī

juši apstr

ā

d

ā

jam

ā

 materi

ā

la 

mestas da

ļ

as (koka š

ķē

peles, skaidas)

■

Putek

ļ

u un s

ī

kda

ļ

i

ņ

u ieelpošanas rad

ī

ts vesel

ī

bas 

kait

ē

jums

■

Ā

das boj

ā

jumi, kurus rad

ī

jusi saskare ar sm

ē

rviel

ā

m

RISKA SAMAZIN

Ā

ŠANA

Ir ticis zi

ņ

ots, ka vibr

ā

cijas no rokas instrumentiem 

atseviš

ķ

os cilv

ē

kos var veicin

ā

t kaiti, ko sauc par Reino 

sindromu. Simptomi var ietvert pirkstu tinkš

ķē

šanu, 

nejut

ī

gumu un nob

ā

l

ē

šanu, parasti aukst

ā

 laik

ā

. Tiek 

uzskat

ī

ts, ka tradicion

ā

lie faktori, aukstums un mitrums, 

uzturs, sm

ēķē

šana un darba prakse sekm

ē

 šo simptomu 

att

ī

st

ī

bu. Operators var veikt pas

ā

kumus, lai iesp

ē

jami 

samazin

ā

tu vibr

ā

cijas efektu:

■

Aukst

ā

 laik

ā

ķ

ermenim j

ā

b

ū

t siltam. Kad darbin

ā

t preci 

valk

ā

jiet cimdus, lai rokas un plaukstu loc

ī

tavas b

ū

tu 

siltas. Ir p

ē

t

ī

jumi, ka auksts laiks ir galvenais faktors, 

kas veicina Reino sindromu.

■

Ik p

ē

c laika apturiet darbu un veiciet vingrin

ā

jumus, kas 

uzlabo asins cirkul

ā

ciju.

■

Str

ā

d

ā

jot j

ā

b

ū

t biežiem p

ā

rtraukumiem. Ierobežojiet 

iedarb

ī

bas ilgumu dien

ā

.

■

Aizsargcimdi, kas pieejami pie profesion

ā

liem 

ķē

des 

z

āģ

u mazumtirgot

ā

jiem, ir 

ī

paši paredz

ē

ti 

ķē

des z

āģ

a 

izmantošanai, sniedzot aizsardz

ī

bu un labu satv

ē

rienu, 

k

ā

 ar

ī

 samazina roktura vibr

ā

ciju.

Ja j

ū

s izj

ū

tat k

ā

du no šiem simptomiem, nekav

ē

joties 

apturiet ier

ī

ces lietošanu un sazinieties ar 

ā

rstu par šiem 

simptomiem.

 BR

Ī

DIN

Ā

JUMS

Ilgstoša preces lietošana var rad

ī

t ievainojumus 

vai pasliktin

ā

t jau esošos. Ilgstoši lietojot jebkuru 

instrumentu, p

ā

rliecinieties, ka tiek veikti regul

ā

ri 

p

ā

rtraukumi.

PAZ

Ī

STIET SAVU IER

Ī

CI

Skat

ī

t 276. lappusi

1. Z

āģ

a 

ķē

de

2. 

Ķē

des vad

ī

kla

3. Priekš

ē

jais roksargs jeb 

ķē

des bremze

4. Priekš

ē

jais rokturis

5. Aizmugur

ē

jais rokturis

6. E

ļļ

as tvertnes v

ā

ci

ņ

š

7. Sliedes v

ā

ks

8. 

Ķē

des nospriegošanas sl

ē

dzis

9. 

Ķē

des nospriegojuma regul

ē

šanas gredzens

10. Zobrata v

ā

ks

11. Sl

ē

dža m

ē

l

ī

te

12. Sl

ē

dža atblo

ķē

šanas poga

13. Atsit

ē

ja dzelkš

ņ

i

DROŠ

Ī

BAS IER

Ī

CES

Ķē

de ar mazu prettrieciena tieksmi

Z

āģ

a 

ķē

de ar zemu atsitienu pal

ī

dz samazin

ā

t atsitiena 

iesp

ē

jam

ī

bu.

Pie katra asmen

ī

ša ir dzi

ļ

uma ierobežot

ā

js, un tas pal

ī

dz 

samazin

ā

t prettrieciena sp

ē

ku, jo ne

ļ

auj p

ā

r

ā

k dzi

ļ

i 

iegrimt asmen

ī

šiem, kad tie atrodas viet

ā

, kur izrais

ā

s 

prettrieciens. Lietojiet tikai ražot

ā

ja ieteikt

ā

s rezerves 

sliežu un 

ķē

žu kombin

ā

cijas.

Esiet divtik modri, kad str

ā

d

ā

jat ar svaigi uzasin

ā

tu 

ķē

di, jo asin

ā

šanas d

ēļ

 samazin

ā

s 

ķē

des sp

ē

ja mazin

ā

t 

prettriecienu. Savas droš

ī

bas d

ēļ

 nomainiet z

āģ

a 

ķē

des, ja 

pasliktin

ā

s z

āģē

šanas sniegums.

Atsit

ē

ja dzelkš

ņ

i

Integr

ē

tie atsit

ē

ja dzelkš

ņ

i var tikt izmantoti k

ā

 rot

ā

cijas 

atbalsta punkts veicot z

āģē

šanu. Tas pal

ī

dz z

āģē

šanas 

laik

ā

 saglab

ā

t 

ķē

des z

āģ

a stabilit

ā

ti. Veicot z

āģē

šanu, 

pagr

ū

diet maš

ī

nu uz priekšu l

ī

dz mizas buferis ir ied

ū

ries 

koka mal

ā

, tad, pavirzot aizmugur

ē

jo rokturi uz augšu vai 

leju griešanas l

ī

nijas virzien

ā

, var samazin

ā

t z

āģē

šanas 

fi

 zisko slodzi.

Ķē

des vad

ī

kla

Parasti vadotn

ē

m ar maza r

ā

diusa uzga

ļ

iem ir maz

ā

ks 

atsitiena risks. Ieteicams izmantot sliedi un atbilstošu 

ķē

di, 

kas ir pietiekami gara darba veikšanai. Gar

ā

kas sliedes 

palielina risku z

āģē

šanas laik

ā

 zaud

ē

t kontroli. Regul

ā

ri 

p

ā

rbaudiet 

ķē

des nospriegojumu. Griežot maz

ā

kus zarus 

(

ī

s

ā

kus par sliedes garumu), ja nospriegojums ir nepareizs, 

ķē

dei past

ā

v liel

ā

ka iesp

ē

jam

ī

ba nokrist.

Ķē

des bremze

Ķē

des bremze ir paredz

ē

ta tam, lai var

ē

tu 

ā

tri aptur

ē

t 

ķē

des kust

ī

bu. 

Ķē

dei ir uzreiz j

ā

apst

ā

jas, kad bremzes 

svira jeb roksargs tiek nospiests uz priekšu. 

Ķē

des 

bremze nenov

ē

rš prettriecienu. Tas tikai samazina 

ievainojumu g

ū

šanas risku, ja atsitiena laik

ā

 sliede 

saskaras ar operatora 

ķ

ermeni. Pirms katras lietošanas 

reizes j

ā

p

ā

rbauda, vai 

ķē

des bremze pareizi darbojas gan 

darb

ī

bas, gan bremz

ē

šanas poz

ī

cij

ā

.