Bosch GDR 18 V-LI 0.601.9A1.30E - Инструкция по эксплуатации - Страница 172

 Latviešu | 

171

Bosch Power Tools

1 609 92A 00R | (12.12.12)

Lai nov

ē

rstu elektroinstrumenta nejaušu iesl

ē

gšanos, p

ā

rvie-

tojiet griešan

ā

s virziena p

ā

rsl

ē

dz

ē

ju 

7

 vid

ē

j

ā

 st

ā

vokl

ī

.

No priekšpuses ieb

ī

diet uzl

ā

d

ē

to akumulatoru 

5

 elektroins-

trumenta roktura pamatn

ē

, l

ī

dz tas tur droši fiks

ē

jas.

Griešan

ā

s virziena izv

ē

le (att

ē

ls D)

Lietojot griešan

ā

s virziena p

ā

rsl

ē

dz

ē

ju 

7

, var main

ī

t elektro-

instrumenta darbv

ā

rpstas griešan

ā

s virzienu. Taču tas nav ie-

sp

ē

jams laik

ā

, kad ir nospiests iesl

ē

dz

ē

js 

8

.

Griešan

ā

s virziens pa labi:

 ieskr

ū

v

ē

jot skr

ū

ves un pievelkot 

uzgriež

ņ

us, p

ā

rvietojiet griešan

ā

s virziena p

ā

rsl

ē

dz

ē

ju 

7

 l

ī

dz 

galam pa kreisi.

Griešan

ā

s virziens pa kreisi:

 izskr

ū

v

ē

jot vai atskr

ū

v

ē

jot 

skr

ū

ves un noskr

ū

v

ē

jot uzgriež

ņ

us, p

ā

rvietojiet griešan

ā

s vir-

ziena p

ā

rsl

ē

dz

ē

ju

7

 l

ī

dz galam pa labi.

Iesl

ē

gšana un izsl

ē

gšana

Lai 

iesl

ē

gtu

 elektroinstrumentu, nospiediet iesl

ē

dz

ē

ju 

8

 un 

turiet to nospiestu.

Spuldze 

9

 iedegas pie da

ļē

ji vai l

ī

dz galam nospiesta iesl

ē

dz

ē

-

ja 

8

, izgaismojot darba vietu nepietiekoša apgaismojuma aps-

t

ā

k

ļ

os.

Lai 

izsl

ē

gtu

 elektroinstrumentu, atlaidiet iesl

ē

dz

ē

ju 

8

.

Lai taup

ī

tu ener

ģ

iju, iesl

ē

dziet elektroinstrumentu tikai tad, 

kad tas tiek lietots.

Griešan

ā

s 

ā

truma regul

ē

šana

Instrumenta griešan

ā

s 

ā

trumu var regul

ē

t bezpak

ā

pju veid

ā

, 

mainot spiedienu uz iesl

ē

dz

ē

ju 

8

.

Viegli nospiežot iesl

ē

dz

ē

ju 

8

, darbv

ā

rpsta s

ā

k griezties ar ne-

lielu 

ā

trumu. Palielinot spiedienu, pieaug ar

ī

 griešan

ā

s 

ā

t-

rums.

Nor

ā

d

ī

jumi darbam



Kontakt

ē

jiet darbinstrumentu ar uzgriezni vai skr

ū

vi ti-

kai laik

ā

, kad elektroinstruments ir izsl

ē

gts. 

Rot

ē

jošs 

darbinstruments var nosl

ī

d

ē

t no skr

ū

ves galvas.

Griezes moments ir atkar

ī

gs no triecienu f

ā

zes ilguma. Maksi-

m

ā

lais ieg

ū

tais griezes moments triecienu f

ā

zes laik

ā

 veidojas 

k

ā

 visu atseviš

ķ

o griezes momenta impulsu summa. Maksim

ā

-

lais griezes moments tiek sasniegts p

ē

c 6 – 10 sekunžu ilgas 

triecienu f

ā

zes. Paejot šim laikam, skr

ū

vju pievilkšanas mo-

ments pieaug tikai nedaudz.

Katram triecienu f

ā

zes ilgumam atbilst noteikts skr

ū

vju pie-

vilkšanas moments. Lai noteiktu skr

ū

vju pievilkšanas faktisko 

momentu, j

ā

lieto 

ī

paša atsl

ē

ga griezes momenta m

ē

r

ī

šanai.

Cieti, atsper

ī

gi un m

ī

ksti skr

ū

vju savienojumi

Izm

ē

rot griezes momentu, kas veidojas triecienu f

ā

zes laik

ā

, 

un ievietojot ieg

ū

t

ā

s v

ē

rt

ī

bas diagramm

ā

, veidojas raksturl

ī

k-

ne, kas ilustr

ē

 skr

ū

v

ē

šanas procesu. Raksturl

ī

knes augstums 

atbilst maksim

ā

lajam ieg

ū

tajam griezes momentam, bet rak-

sturl

ī

knes st

ā

vums par

ā

da, cik ilg

ā

 laik

ā

 šis moments tiek sa-

sniegts.

Griezes momenta izmai

ņ

u raksturu nosaka š

ā

di faktori.

– Skr

ū

vju vai uzgriež

ņ

u ciet

ī

ba

– Starpliku elementa veids (papl

ā

ksne, atsperpapl

ā

ksne vai 

bl

ī

ve)

– Saskr

ū

v

ē

jamo materi

ā

lu ciet

ī

ba

– Sm

ē

rvielu kl

ā

tb

ū

tne skr

ū

vju savienojum

ā

Atbilstoši min

ē

tajiem faktoriem, izš

ķ

irami š

ā

du tipu skr

ū

vju 

savienojumi.
–

Ciets savienojums

 veidojas, sastiprinot met

ā

lu ar met

ā

lu 

un k

ā

 starpliku elementus izmantojot papl

ā

ksnes. Maksi-

m

ā

lais griezes moments tiek sasniegts p

ē

c sam

ē

r

ā

 neilgas 

triecienu f

ā

zes (st

ā

va raksturl

ī

kne). Nevajadz

ī

gi ilga trie-

cienu f

ā

ze kait

ē

 instrumentam.

–

Atsper

ī

gs savienojums

 veidojas, sastiprinot met

ā

lu ar 

met

ā

lu, taču k

ā

 starpliku elementus izmantojot atspergre-

dzenus, plakanas atsperpapl

ā

ksnes, sprostpapl

ā

ksnes, k

ā

ar

ī

, lietojot skr

ū

ves un uzgriež

ņ

us ar konisku s

ē

žu vai paga-

rinošos elementus.

–

M

ī

ksts savienojums

 veidojas, sastiprinot, piem

ē

ram, me-

t

ā

lu ar koku vai k

ā

 starpliku elementus lietojot svina vai 

š

ķ

iedru materi

ā

la papl

ā

ksnes.

Elast

ī

gam vai m

ī

kstam skr

ū

vju savienojumam maksim

ā

lais 

skr

ū

vju pievilkšanas moments ir maz

ā

ks, nek

ā

 cietam skr

ū

vju 

savienojumam. Taču triecienu f

ā

zei j

ā

b

ū

t iev

ē

rojami ilg

ā

kai.

Skr

ū

vju pievilkšanas maksim

ā

l

ā

 griezes momenta orient

ē

još

ā

s v

ē

rt

ī

bas

V

ē

rt

ī

bas ir sniegtas Nm un apr

ēķ

in

ā

tas nospriegotam profilam 90 % l

ī

men

ī

 no plastisk

ā

s deform

ā

cijas punkta (pie berzes koefi-

cienta μ

kop

= 0,12). Lai kontrol

ē

tu skr

ū

vju pievilkšanas faktisko momentu, j

ā

lieto 

ī

paša atsl

ē

ga griezes momenta m

ē

r

ī

šanai.

Iztur

ī

bas kategorija atbil-

stoši DIN 267

Standarta skr

ū

ves

Paaugstin

ā

tas iztur

ī

bas 

skr

ū

ves

3.6

4.6

5.6

4.8

6.6

5.8

6.8

6.9

8.8

10.9

12.9

M 6

2.71

3.61

4.52

4.8

5.42

6.02

7.22

8.13

9.7

13.6

16.2

M 8

6.57

8.7

11

11.6

13.1

14.6

17.5

19.7

23

33

39

M 10

13

17.5

22

23

26

29

35

39

47

65

78

M 12

22.6

30

37.6

40

45

50

60

67

80

113

135

M 14

36

48

60

65

72

79

95

107

130

180

215

M 16

55

73

92

98

110

122

147

165

196

275

330

OBJ_BUCH-832-004.book  Page 171  Wednesday, December 12, 2012  10:31 AM