Bosch PDR 18 LI 0.603.980.301 - Инструкция по эксплуатации - Страница 155

 Latviešu | 

155

Bosch Power Tools

1 609 92A 2SX | (28.6.16)

Akumulatoru 

4

 uzlādes laikā var arī atstāt ievietotu elektroins-

trumentā. Akumulatora uzlādes laikā elektroinstrumentu nav 
iespējams ieslēgt.

Ievērojiet norādījumus par atbrīvošanos no nolietotajiem iz-
strādājumiem.

Darbinstrumenta nomaiņa (attēls B)



Pirms jebkura darba ar elektroinstrumentu (piemē-
ram, pirms apkalpošanas, darbinstrumenta nomaiņas 
utt.), kā arī pirms transportēšanas vai uzglabāšanas iz-
ņemiet no tā akumulatoru. 

Nejauša ieslēdzēja nospieša-

na var izraisīt savainojumu.

Darbinstrumenta iestiprināšana

– Pavelciet uz priekšu fiksējošo uzmavu 

2

, līdz galam iebīdiet 

darbinstrumentu turētājā 

1

 un tad atlaidiet fiksējošo uzm-

avu 

2

, ļaujot darbinstrumentam fiksēties turētājā.

– Lietojiet vienīgi skrūvgriežu uzgaļus, kuru kāts ir piemērots 

lodītes fiksatoram 

8

 (DIN 3126-E6.3). Cita tipa skrūvgrie-

žu uzgaļus 

9

 var iestiprināt, izmantojot universālo turētāju 

10

 ar lodītes fiksatoram piemērotu kātu.

Darbinstrumenta izņemšana

– Pavelciet uz priekšu fiksējošo uzmavu 

2

 un izņemiet dar-

binstrumentu no turētāja.

Lietošana

Funkcionēšana

Darbinstrumenta turētāja 

1

 un tajā iestiprinātā darbinstru-

menta piedziņu nodrošina elektrodzinējs caur pārnesumu un 
triecienmehānismu.

Darba operācija sastāv no divām fāzēm:

lineārās (skrūvēšanas)

 fāzes un 

triecienu (pievilkšanas)

fāzes (kad darbojas triecienmehānisms).

Triecienmehānisms ieslēdzas brīdī, kad skrūvju savienojums 
ir pieskrūvēts un palielinās dzinēja slodze. Triecienmehā-
nisms pārveido dzinēja griezes spēku nepārtrauktā griezes 
momenta impulsu (triecienu) sērijā. Atskrūvējot skrūves vai 
uzgriežņus, darba operācija noris pretējā secībā.

Uzsākot lietošanu

Akumulatora ievietošana

– Lai  novērstu elektroinstrumenta nejaušu ieslēgšanos, pār-

vietojiet griešanās virziena pārslēdzēju

5

 vidējā stāvoklī. 

Iebīdiet uzlādētu akumulatoru

4

 elektroinstrumenta roktu-

rī, līdz tas nonāk vienā līmenī ar roktura virsmu un fiksējas 
rokturī ar skaidri sadzirdamu klikšķi.

Griešanās virziena izvēle (attēls C)

Lietojot griešanās virziena pārslēdzēju 

5

, var mainīt elektro-

instrumenta darbvārpstas griešanās virzienu. Taču tas nav ie-
spējams laikā, kad ir nospiests ieslēdzējs 

6

.

–

Griešanās virziens pa labi:

 ieskrūvējot skrūves un pievel-

kot uzgriežņus, pārvietojiet griešanās virziena pārslēdzēju 

5

 līdz galam pa kreisi.

–

Griešanās virziens pa kreisi:

 izskrūvējot vai atskrūvējot 

skrūves un noskrūvējot uzgriežņus, pārvietojiet griešanās 
virziena pārslēdzēju

5

 līdz galam pa labi.

Ieslēgšana un izslēgšana

– Lai 

ieslēgtu

 elektroinstrumentu, nospiediet ieslēdzēju 

6

un turiet to nospiestu.

– Lai 

izslēgtu

 elektroinstrumentu, atlaidiet ieslēdzēju 

6

.

Griešanās ātruma regulēšana

Instrumenta griešanās ātrumu var regulēt bezpakāpju veidā, 
mainot spiedienu uz ieslēdzēju 

6

.

Viegli nospiežot ieslēdzēju 

6

, darbvārpsta sāk griezties ar ne-

lielu ātrumu. Palielinot spiedienu, pieaug arī griešanās āt-
rums.

Termoatkarīga aizsardzība pret pārslodzi

Darbinot elektroinstrumentu paredzētajā veidā, to nevar pār-
slogot. Pie stipras noslodzes, kā arī gadījumā, ja akumulatora 
temperatūra atrodas ārpus pieļaujamo vērtību diapazona ro-
bežām, elektroinstruments izslēdzas un paliek izslēgtā stā-
voklī, līdz temperatūra atgriežas optimālo vērtību diapazona 
robežās.

Aizsardzība pret dziļo izlādi

Litija-jonu akumulatorā ir pielietota elektroniskā elementu aiz-
sardzība („Electronic Cell Protection [ECP]“), kas to pasargā 
no dziļās izlādes. Ja akumulators ir izlādējies, īpaša aizsardzī-
bas sistēma izslēdz elektroinstrumentu; šādā gadījumā dar-
binstruments pārtrauc kustēties.

Norādījumi darbam



Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni vai skrūvi ti-
kai laikā, kad elektroinstruments ir izslēgts. 

Rotējošs 

darbinstruments var noslīdēt no skrūves galvas.

Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes ilguma. Maksi-
mālais iegūtais griezes moments triecienu fāzes laikā veidojas 
kā visu atsevišķo griezes momenta impulsu summa. Maksimā-
lais griezes moments tiek sasniegts pēc 6 – 10 sekunžu ilgas 
triecienu fāzes. Paejot šim laikam, skrūvju pievilkšanas mo-
ments pieaug tikai nedaudz.

Katram triecienu fāzes ilgumam atbilst noteikts skrūvju pie-
vilkšanas moments. Lai noteiktu skrūvju pievilkšanas faktisko 
momentu, jālieto īpaša atslēga griezes momenta mērīšanai.

Cieti, atsperīgi un mīksti skrūvju savienojumi

Izmērot griezes momentu, kas veidojas triecienu fāzes laikā, 
un ievietojot iegūtās vērtības diagrammā, veidojas raksturlīk-
ne, kas ilustrē skrūvēšanas procesu. Raksturlīknes augstums 
atbilst maksimālajam iegūtajam griezes momentam, bet rak-
sturlīknes stāvums parāda, cik ilgā laikā šis moments tiek sa-
sniegts.

Griezes momenta izmaiņu raksturu nosaka šādi faktori.
– Skrūvju vai uzgriežņu cietība
– Starpliku elementa veids (paplāksne, atsperpaplāksne vai 

blīve)

– Saskrūvējamo materiālu cietība
– Smērvielu klātbūtne skrūvju savienojumā

Atbilstoši minētajiem faktoriem, izšķirami šādu tipu skrūvju 
savienojumi.

OBJ_BUCH-2739-002.book  Page 155  Tuesday, June 28, 2016  8:54 AM